Kaunuma lūpu korekcija

Viena no pasaulē populārākajām estētiskās ķirurģijas operācijām sievietēm ir mazo kaunuma lūpu korekcija. Bieži šāda operācija tiek veikta ne tikai estētisku, bet arī funkcionālu apsvērumu dēļ.

Kaunuma lūpas veido  divas daļas – lielās un mazās kaunuma lūpas. Iekšējo daļu jeb mazās kaunuma lūpas veido ādas lēveri maksts ieejas abās pusēs un tās var būt ļoti dažādas gan pēc to formas, gan izmēra.

Kāpēc tiek veikta kaunuma lūpu korekcija?

Visbiežāk tiek veikta tieši mazo kaunuma lūpu izmēra samazinoša operācija jeb labioplastija. Biežākie iemesli tās veikšanai ir:

  • Funkcionāli traucējumi – kaunuma lūpu palielinātais izmērs rada diskomfortu un ir iemesls kaunuma lūpu liekam kairinājumam
  • Estētisks uzlabojums – kaunuma lūpu deformācijas vai asimetrijas gadījumā
  • Psihosociāli – lai uzlabotu savu izskatu, seksuālo dzīvi, pašnovērtējumu  

Biežākais palielinātu mazo kaunuma lūpu funkcionālais traucējums ir to radītais diskomforts un pārlieku lielais kairinājums, kas saasinās nēsājot šauras drēbes, sporta kā arī dzimumdzīves laikā. Tāpat lielas kaunuma lūpas var būt iemesls diskomfortam urinācijas laikā. Tomēr kaunuma lūpas bieži var radīt arī emocionālu diskomfortu, mazināt sievietes pašapziņu un dzīves kvalitāti, ja kaunuma lūpu izmērs un forma neapmierina.

Kādi ir iespējamie korekcijas veidi un kā tos veic?

Divas biežākās labioplastijas tehnikas ir kaunuma lūpas ārējās malas nogriešana vai arī ķīļveida ādas lēvera izgriešana.

Malas nogriešana – biežāk pielietotā metode, kas sniedz labus rezultātus ar ļoti mazu komplikāciju risku.

Ķīļveida lēvera izgriešana – pielietota retāk, samazina kaunuma lūpu izmēru, bet ļauj saglabāt malu neregularitāti. Šai tehnikai ir lielāks rētaudu veidošanās risks un šuvju atvēršanās risks.

Mūsu klīnikā labioplastija tiek veikta operāciju zālē īslaicīgā anestēzijā. Pēc operācijas paciente pāris stundas pavada palātā. Doties mājās pēc šādas manipulācijas var jau tajā pašā dienā. Tomēr, ja paciente jūtas nedroši, klīnikā iespējams palikt līdz nākamajai dienai.

Kādi ir iespējamie riski, kas saistīti ar šādu operāciju?

Jebkurai ķirurģiskai manipulācijai ir riski, ar kuriem jārēķinās. Lai arī šādas operācijas rezultātā iespējamie riski sastopami reti, par tiem pacientei ir svarīgi zināt. Tie ietver asiņošanu, iekaisumu, kaunuma lūpu nepilnīgu vai pārāk izteiktu samazināšanu, traucētu dzīšanu, inervācijas traucējumus, klitora bojājumus, audu jūtīgumu pēc operācijas, sāpes dzimumdzīves laikā, kā arī reālā rezultāta var atšķirību no gaidītā.

Kādi ir  ierobežojumi pēc šādas operācijas?

Lai pēc šādas operācijas brūces labi dzītu,  svarīgi tās uzturēt tīras un sausas. Reti nepieciešamas speciālas ziedes, parasti pietiek ar apmazgāšanu un nosusināšanu. Dzīšanas laikā nav vēlama cieša apģērba nēsāšana.

Pēc labioplastijas ~2 nedēļas jāizvairās no fiziskām aktivitātēm. Dzimumdzīvi var atsākt pēc 4-6 nedēļām. Pilnībā atgriezties pie visām ikdienas aktivitātēm iespējams aptuveni pēc viena mēneša.

Uz konsultāciju “JV klīnikā” par mazo kaunuma lūpu korekcijas iespējām var pierakstīties zvanot pa tālruni 27 835 618

Citi raksti:

Kaunuma lūpu korekcija

Viena no pasaulē populārākajām estētiskās ķirurģijas operācijām sievietēm ir mazo kaunuma lūpu korekcija. Bieži šāda operācija tiek veikta ne tikai estētisku, bet arī funkcionālu apsvērumu dēļ.

Dzemdes un maksts aplāzija

Maksts aplāzija un tās ārstēšanas iespējas

Mayer-Rokitansky-Küster-Hauser (MRKH) sindroms raksturīga maksts pilnīga vai daļēja aplāzija, kas nozīmē, ka meitenei maksts nav izveidojusies vispār vai izveidojusies tikai daļēji. Šāds stāvoklis sastopams aptuveni vienai no 4000 – 5000 sievietēm. Atkarībā no MRKH sindroma tipa, iespējamas arī dažādu citu orgānu patoloģijas, tomēr biežāk sastopama tieši MRKH tipiskā forma, kad meitenei nav attīstījusies maksts, dzemdes kakls, kā arī dzemde. Atsevišķos gadījumos šīm sievietēm ir saglabājušās rudimentāras (līdz galam neattīstījušās) dzemdes daļas, kurās attīstās arī endometrijs jeb dzemdes iekšējais slānis, tādā veidā radot sāpes. Tā kā šīm sievietēm olnīcu attīstība nav traucēta, tad pilnīgi normāli norit ārējo dzimumpazīmju attīstība un diagnoze visbiežāk tiek noteikta tikai brīdī, kad parādījies jautājums – kāpēc nav mēnešreižu.