Olnīcas cista ir ar šķidru saturu pildīts veidojums, kas var rasties gan vienā, gan abās olnīcās.
Arī normālos apstākļos katra mēnešreižu cikla laikā olnīcā veidojas fizioloģisks cistisks veidojums – folikuls – kurā savukārt attīstās olšūna. Pēc ovulācijas (olšūnas izdalīšanās no olnīcas), folikula vietā izveidojas corpus luteum jeb olnīcas dzeltenuma ķermenis. Šādas pārmaiņas ir fizioloģiskas un notiek cikliski katru mēnesi. Tās ir labi atpazīstamas arī ginekoloģiskās sonogrāfijas laikā un netiek uzskatītas par patoloģiskām pārmaiņām.
Tomēr olnīcās var izveidoties arī citāda veida cistas – gan labdabīgas, gan ļaundabīgas. Šajā rakstā tiks apskatītas labdabīgas olnīcu cistas. Daļa no tām izveidojas mēnešreižu cikla traucējumu dēļ, bet citu olnīcu veidojumu attīstība no tā nav atkarīga un tie rodas no olnīcā esošām šūnām un to nepareizas attīstības.
Neskatoties uz to, ka šīs cistas ir labdabīgas un sūdzības nerada, tām vēlams sekot līdzi un nepieciešamības gadījumā laicīgi ārstēt. Ar cistām saistītas komplikācijas, kā plīsums vai to sagriešanās var radīt pēkšņas un izteiktas sūdzības, kas prasa tūlītēju ķirurģisku ārstēšanu.
Kāda veida labdabīgas cistas pastāv un kā tās rodas?
Funkcionālās olnīcu cistas
Šādas cistas ir atkarīgas no mēnešreižu cikla un rodas tā traucējumu rezultātā.
Folikulārās olnīcu cistas
Tās rodas ja nav notikusi ovulācija jeb olšūnas izdalīšanās un olšūnu saturošais folikuls turpina augt.
Dzeltenā ķermeņa cistas
Tās rodas, ja notikusi ovulācija, bet cistas iekšpusē turpina uzkrāties šķidrums.
Funkcionālas cistas reti rada sūdzības un pašas izzūd dažu mēnešreižu laikā.
Citas olnīcu cistas
Šādu cistu veidošanās nav atkarīga no mēnešreižu cikla. Tālāk minēti biežāk sastopamie šādu cistu veidi.
Olnīcas dermoīda cista jeb teratoma
Cista kas veidojas no embrionālajiem audiem. Tās bieži satur taukus, ādu, matus, zobus, kaulu un skrimšļu fragmentus. 0.2-2% no šim cistām var būt ļaundabīgas.
Cistadenoma
Labdabīgas olnīcu cista, kas veidojas uz olnīcas virsmas un satur gļotām līdzīgu šķidrumu. Tās var sasniegt ļoti lielus izmērus, kā rezultātā normālu olnīcas audu saglabāšana var nebūt iespējama.
Endometriomas (endometriozes cistas)
Šīs cistas veidojas no dzemdes iekšējā slāņa (endometrija) līdzīgiem audiem, kas atrodas uz olnīcas virsmas un laika gaitā izveido cistu, kas satur šokolādei līdzīgu šķidrumu. Vairāk par endometriozes cistām aprakstīts te.
Visas labdabīgās cistas var sasniegt lielus izmērus un radīt nopietnas sūdzības, it īpaši gadījumos, kad notiek to torsija jeb sagriešanās, kuras rezultātā olnīca zaudē apasiņošanu un ja laicīgi netiek veikta ķirurģiska ārstēšana, olnīca jāizņem.
Lai arī iepriekš nosauktās cistas ir labdabīgas un par ļaundabīgām tās var pārveidoties tikai ļoti retos gadījumos, jāatceras, ka vienīgais 100% veids, kā noteikt cistas dabu ir tās ķirurģiska izņemšana un izmeklēšana zem mikroskopa. Ja sievietei parādās jebkāds jauns olnīcu veidojums menopauzē, īpaši svarīga ir tā rūpīga izmeklēšana, jo pastāv lielāka iespēja, ka cista var būt ļaundabīga.
Kādas sūdzības rada olnīcu cistas?
Sūdzības ir atkarīgas no cistas izmēra un var būt ļoti atšķirīgas. Labdabīgu cistu gadījumā izteiktākas sūdzības būs gadījumos, kad cistas ir lielākas izmērā. Izņemot endometriozes cistas, kas pat mazas izmērā var radīt izteiktas sūdzības.
Iespējamās sūdzības:
- Dažāda rakstura sāpes – velkošas, reizēm pēkšņas – lēkmjveida, izteiktas pusē, kur atrodas cista.
- Spiediena vai smaguma sajūta vēderā.
- Vēdera pūšanās.
Ja ir zināms, ka Jums ir cista un pēkšņi parādās spēcīgas sāpes vai vemšana, nepieciešams nekavējoties vērsties pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības.
Kādas ir iespējamās olnīcu cistu radītās komplikācijas?
Labdabīgu cistu iespējamās komplikācijas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nepieciešama to savlaicīga ārstēšana.
Olnīcas torsija jeb sagriešanās
Olnīca ir aptuveni 3-4cm liela un tā ir fiksēta saitēs pa kurām pie olnīcas tiek pievadīti asinsvadi. Normā, kā arī ar mazām cistām olnīca ir brīvi kustīga. Ja olnīca ir ar lielāku cistu, pastāv risks, ka olnīca var sagriesties un iesprūst stāvoklī, kad tiek nospiesti asinsvadi un apasiņošana vairs netiek nodrošināta. Rezultātā olnīcas audi iet bojā.
Olnīcas cistas plīsums jeb ruptūra (hemorāģiska cista)
Šāda situācija var rasties gan pati no sevis, gan traumas rezultātā, piemēram, dzimumdzīves laikā. Jo lielāka cista, jo lielāks tās plīsuma risks. Gadījumā ja cista plīst, pastāv iekšējas asiņošanas risks un var būt nepieciešama neatliekama ķirurģiska ārstēšana.
Kā diagnosticēt olnīcas cistu un kādi papildus izmeklējumi var būt nepieciešami?
Labākais veids kā diagnosticēt olnīcu cistas ir ginekoloģiskā sonogrāfija. Tā ir viegli pieejama un ātra metode, kuras laikā iespējams noteikt ne tikai cistas atrašanās vietu un izmēru, betarī ar lielu precizitāti iespējams noteikt cistas veidu. Dažādi pētījumi pierādījuši, ka tieši sonogrāfiska izmeklēšana ar augstu precizitāti spēj palīdzēt arī gadījumos, kad nepieciešams atšķirt labdabīgas cistas no ļaundabīgām – atpazīstot īpašas, katras cistas veidam raksturīgās pazīmes.
Papildus veicamie izmeklējumi
- Grūtniecības tests – lai izslēgtu iespējamu ārpusdzemdes grūtniecību, kas sonogrāfijā var būt redzama kā cistisks veidojums pie olnīcas.
- Asins izmeklējumi – neskaidros gadījumos nepieciešams noteikt olnīcu vēža marķierus kā CA125, HE4 un citi. Tie var palīdzēt atšķirt labdabīgas cistas no ļaundabīgām, tomēr jāatceras, ka šie marķieri nav specifiski un var būt palielināti arī pie labdabīgām saslimšanām. Piemēram, CA125 bieži ir palielināts endometriozes gadījumā.
- Magnētiskā rezonanse un kompjūtertomogrāfija – šādus papildus izmeklējumus nepieciešams veikt, ja ir aizdomas par ļaundabīgu olnīcas veidojumu.
Kad un kāda ārstēšana olnīcu cistām ir nepieciešama?
Kā jau minēts iepriekš, lielai daļai, īpaši funkcionālām cistām, ārstēšana nav nepieciešama. Tās bieži pazūd 2-3 mēnešreižu ciklu laikā. Tomēr nogaidoša taktika ne vienmēr ir pareiza, tāpēc svarīgi izvērtēt gan cistas izmērus, gan sūdzību raksturu, ņemot vērā arī sievietes vecumu.
Cistas novērošana
Šāda taktika iespējama, ja cista nerada sūdzības un sonogrāfiski tā pārliecinoši ir bez ļaundabīgām pazīmēm. Šādos gadījumos nepieciešams atkārtot ginekoloģiskās sonogrāfijas izmeklējumus, lai izvērtētu cistas izmēra un izskata izmaiņas.
Hormonālā terapija
Lai arī šī metode bieži tiek pielietota kā ārstēšanas metode, esošu cistu izmērus tā visticamāk nesamazinās. Cistas var pazust neatkarīgi no kontracepcijas tablešu lietošanas. Hormonālā terapija ir laba metode, lai novērstu cistu atkārtotu veidošanos sievietēm, kam tās parādās biežāk.
Ķirurģiska olnīcas cistas ārstēšana
Ķirurģija ir pamatārstēšanas metode gadījumos, ja olnīcas cista rada sūdzības, ir neskaidrs cistas veids un tā dažu mēnešu laikā nepazūd, kā arī noteikti gadījumos, kad ir aizdomas par ļaundabīgu veidojumu. Atkarībā no cistas izmēra, sievietes vecuma un cistas veida iespējama saudzējoša vai arī radikāla ārstēšana.
Saudzējoša olnīcas cistas ārstēšana
Tās laikā tiek izlobīta tikai cista un pārējie olnīcas audi tiek saglabāti. Šāda pieeja iespējama gadījumos, kad nav aizdomas par ļaundabīgu veidojumu.
Radikāla olnīcas cistas ārstēšana
Šādā gadījumā ar cistu tiek izņemti arī pārējie olnīcas audi. Šāda pieeja noteikti jāpielieto sievietēm menopauzē, gadījumos, ja ir aizdomas par ļaundabīgu veidojumu vai arī nav iespējams saglabāt normālus olnīcas audus, kā arī lai izslēgtu cistu atkārtošanās iespēju.
Visas labdabīgās olnīcu cistas, pat lielu izmēru gadījumā, pamatā tiek ārstētas laparoskopiski (visa operācija tiek veiktacaur 3-4 maziem griezieniem vēderā). Pēc cistas izlobīšanas vai arī olnīcas nodalīšanas, audi tiek ievietoti speciālā maisiņā, kas tiek izvilkts pa mazu caurumiņu vēderā. Tālāk cistas kapsula tiek pārdurta un saturs atsūkts. Šādā veidā cistas saturs nenonāk vēdera dobumā un pa 1 cm nelielu caurumu iespējams izvilkt cistas, kas lielākas pat par 10 cm.
Uz konsultāciju “JV klīnikā” par olnīcu cistām un to ārstēšanas iespējām pierakstīties var zvanot pa tālruni 27 835 618
Jautājumus iespējams uzdot sūtot e-pastu uz cista@jvklinika.lv
