Histeroskopija ir mazinvazīva ginekoloģiska manipulācija, kas tiek plaši pielietota dažādu dzemdes dobuma veidojumu diagnostikai un ārstēšanai. Tās nosaukums veidojies no grieķu vārdiem hystero (dzemde) un skopija (skatīšanās, izmeklēšana). Pirmā šāda veida operācija veikta jau 19.gs beigās. Šobrīd gan metodes instrumenti, gan tehnika ir pilnveidojusies un ir saudzīgāka kā jebkad.
Kas ir histeroskopija?
Histeroskopija ir operācija, kuras laikā ginekologs, izmantojot speciālu instrumentu – histeroskopu – ievada to caur maksti, lai vizualizētu pacientes dzemdes kaklu un dzemdes dobumu, visbiežāk, lai konstatētu un ārstētu kādu patoloģiskas asiņošanas vai neauglības iemeslu. Lai arī dzemdes dobuma abrāzija (“tīrīšana”) vēljoprojām ieņem nozīmīgu lomu dažādu patoloģiju diagnostikā un ārstēšanā, daudzās pasaules valstīs histeroskopija to gandrīz pilnībā aizstāj. Šī metode ir pielietojama visa vecuma sievietēm. Tā īpaši rekomendējama sievietēm, kas nākotnē plāno grūtniecību. Protams, ir situācijas, kad priekšroka dodama dzemdes dobuma abrāzijai, tomēr to ir arvien mazāk.
Histersokopijas veidi.
Diagnostiskā histeroskopija.
Lai veiktu diagnostisko histeroskopiju, tiek izmantoti mazāka izmēra histeroskopi (līdz 5mm diametrā), kas neprasa dzemdes kakla izteiktu dilatāciju (paplašināšanu) pirms instrumenta ievades dzemdes dobumā. Mūsdienās diagnostiskās histeroskopijas instrumenti var būt aprīkoti arī ar darba kanālu, kas nodrošina, ka vienlaicīgi ar diagnostisko procedūru iespējama arī mazāku patoloģiju ārstēšana.
Šāda veida histeroskopiju iespējams veikt īslaicīgā narkozē, tomēr arvien populārāka ir diagnostiski terapeitiskās histeroskopijas pielietošana ambulatorā praksē, kad nav nepieciešama nekāda anestēzija. Manipulācija tiek veikta ginekoloģiskās apskates laikā un pacients uzreiz pēc tās var doties mājās. Šādi iespējams paņemt veidojuma biopsiju, kā arī ārstēt maza izmēra starpsienas, polipus un mezgliņus. Pierādījumi liecina, ka pacientu apmierinātība ar šādu procedūru ir ļoti augsta.
Tāpat diagnostiskā histeroskopija vēlama un tiek veikta īslaicīgā narkozē, ja tā vēlas paciente vai sagaidāma kāda nopietnāka patoloģija, piemēram, saaugumi, kas ir ar lielāku operācijas komplikāciju risku.
Diagnostiska histeroskopija būtu jāveic, ja nepieciešams paņemt neskaidra veidojuma biopsiju, izņemt iesprūdušu spirāli vai arī nav skaidra sonogrāfiskā atradne, kā arī nepieciešams precizēt dobuma formu. To iespējams lietot kombinācijā ar dzemdes dobuma abrāziju, kas kā pierādīts ir ar augstāko diagnostisko precizitāti, piemēram, ļaundabīgu saslimšanu gadījumā.
Svarīga diagnostiskā histeroskopa priekšrocība ir tā, ka tas līdz dzemdes dobumam tiek vadīts vizuālā kontrolē, tādā veidā mazinot nepareizas ejas izveides risku, piemēram, sievietēm ar dzemdes kakla stenozi vai saaugumiem.
Operatīvā histeroskopija.
Lai arī daignostiskais histeroskops nodrošina dažādu mazāku patoloģiju ārstēšanas iespējas, tad apjomīgāku veidojumu gadījumā nepieciešams pielietot lielāka izmēra histeroskopu. Šāda veida manipulācija visbiežāk tiek veikta īslaicīgā narkozē, lai pacientei neradītu sāpes, kas rodas dzemdes kakla dilatācijas (paplašināšanas) laikā. Operatīvās histeroskopijas pamatā ir veidojuma precīza vizualizācija un tā izgriešana, izmantojot elektroenerģiju. Šādi iespējams ārstēt liela izmēra polipus, lielas submukozas (zemgļotādas) dzemdes miomas, lielas dzemdes starpsienas, izgriezt pēcdzemdību reziduālos audus (gadījumos, kad ir aizdomas, ka dobums līdz galam nav ”iztīrījies”), ārstēt ķeizargrieziena rētas defektus, evakuēt iesprūdušu spirāli vai citas lielākas patoloģijas. Mūsdienās, lai ārstēšanu padarītu vēl saudzīgāku, pieejami mazāka izmēra operatīvie histeroskopi, kas nodrošina to, ka nav nepieciešama izteikta dzemdes kakla dilatācija.
Histeroskopijas priekšrocības.
- Diagnostisku histeroskopiju iespējams veikt ambulatori – nav nepieciešama anestēzija
- Diagnostiskai histeroskopijai nav jāveic dzemdes kakla dilatācija (paplašināšana)
- Mazākas pēcoperācijas sāpes
- Patoloģijas vizualizācija – precīza ārstēšana, biopsijas paņemšana (Pretēji piemēram abrāzijai – ”aklai” dobuma tīrīšanai)
- Mazāks polipu atkārtošanās risks nekā pēc dzemdes dobuma abrāzijas
- Salīdzinot ar dzemdes dobuma abrāziju, histeroskopijai ir mazāks dzemdes dobuma pēcoperācijas saaugumu risks
Riski – sastopami retāk kā 1% no veiktajām procedūrām un ir krietni mazāki kā dzemdes dobuma abrāzijai
- Asiņošana
- Infekcija
- Dzemdes perforācija (caurduršana) – tās risks atkarīgs no patoloģijas, kas tiek ārstēta
- Anestēzijas riski, ja tā nepieciešama
Kā tiek veikta histeroskopija?
Histeroskopija tiek veikta pacientam guļot uz muguras ar paceltām kājām. Tiek veikta operācijas lauka aseptiska (pretmikrobu) apstrāde un sterila apklāšanās. Operatīvas histeroskopijas sākumā tiek veikta dzemdes kakla dilatācija jeb paplašināšana pēc kuras histeroskops tiek ievadīts dzemdes dobumā. Mūsdienās visbiežāk dobumā tiek ievadīts fizioloģiskais šķīdums, kas to paplašina un ļauj labāk vizualizēt visu dobumu un iespējamo patoloģiju.
Diagnostiskās histeroskopijas laikā, instruments izpludinot fizioloģisko šķīdumu, lēnām tiek virzīts pa dzemdes kaklu dzemdes dobuma virzienā. Šajā gadījumā lēnu un saudzīgu dilatāciju nodrošina fizioloģiskais šķīdums. Pēc operācijas instrumentu izņem. Dzemdei sakļaujoties, iztek šķidrums, kas vēlākā pēcoperācijas periodā vairs neizdalīsies.
Operācija var ilgt no pāris minūtēm līdz stundai. Ambulatori histeroskopija netiek veikta ilgāk par 20 minūtēm, bet operatīvā tiek pārtraukta pēc stundas, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar iespējamu šķidruma aizturi organismā.
Kad jāveic histeroskopija – indikācijas?
Diagnostiskā histeroskopija
- Neskaidra ultrasonogrāfiskā atradne – piemēram, aizdomas par dzemdes polipu. Šādā gadījumā vienkārša dzemdes dobuma abrāzija nav vēlama
- Neskaidra patoloģiska asiņošana no dzemdes – diagnostika un biopsijas paņemšana
- Neizskaidrota neauglība
- Iesprūdusi spirāle
- Neliela izmēra polips, mezgliņš, starpsiena, saaugumi
- Pēc lielas dzemdes miomas izņemšanas – gan laparoskopiskas, gan histeroskopiskas
Operatīvā histeroskopija
- Submukoza (zemgļotādas) dzemdes mioma (lielākām miomām, lai tās pilnībā izņemtu, var būt nepieciešamas 2-3 operācijas)
- Dzemdes dobuma vai dzemdes kakla polipi
- Placentāra retence (audu pārpalikumi pēc dzemdībām)
- Izteikta starpsiena, dzemdes formas izmaiņas (T veida dobums)
- Dzemdes dobuma saaugumi
- Dzemdes sienas adenomioze (endometrioze)
- Ķeizargrieziena rētas defekts
Labākais laiks kad veikt histeroskopiju.
Ļoti būtiski, lai vizualizācija būtu nevainojama un iespējamā patoloģija būtu labi redzama, histeroskopija jāplāno menstruālā cikla pirmās fāzes laikā. Vislabākā vizualizācija iespējama uzreiz pēc mēnešreizēm, kad dzemdes iekšējais slānis ir visplānākais. Pareizi plānojot iespējamo operāciju ir lielāka garantija, ka patoloģija tiks pilnībā izārstēta.
Ilgstoši uz priekšu histeroskopiju iespējams plānot tikai veicot pareizu medikamentozu sagatavošanu. Dažas dienas pirms mēnešreizēm veikt diagnostisku vai operatīvu histeroskopiju ir nepareizi, jo endometrijs ir biezs un ja patoloģija ir neliela, piemēram, vienkāršs polips, to atšķirt no izaugušās gļotādas ir gandrīz neiespējami.
Histeroskopija vs. dzemdes dobuma abrāzija.
Histeroskopija viennozīmīgi ir daudz precīzāka un mūsdienīgāka izmeklēšanas un ārstēšanas metode ar daudz zemāku komplikāciju risku. Tomēr dzemdes dobuma abrāzijai ir savas konkrētas indikācijas, kā, piemēram, gadījumos, kad asiņošana ir izteikti spēcīga un nepieciešama tās apturēšana.
Pēcoperācijas periods
Praktiski pēc jebkuras histeroskopiskas operācijas paciente var atgriezties mājās tajā pašā dienā. Rekomendācijas, kas jāievēro pēc operācijas atkarīgas no tā, kāda veida histeroskopija veikta, tāpēc par tām individuāli jāvienojas ar savu ārstējošo ārstu. Biežākās sūdzības pēc operācijas var būt velkošas sāpes vēdera lejas daļā, kas var saglabāties dažas dienas, un nelieli asiņaini smērējoši izdalījumi no dzimumceļiem, kas pēc lielāku patoloģisku veidojumu izņemšanas var saglabāties pat dažas nedēļas.
Par histeroskopiski ārstējamām un diagnosticējamām saslimšanām, kā arī to histeroskopisku ārstēšanu “JV klīnikā” veic Dr. Juris Vītols un Dr. Jurģis Vītols.
Uz vizīti “JV klīnikā” iespējams pierakstīties, zvanot uz tālruņa numuru +371 27 835 618
Īsus un konkrētus jautājumus par histeroskopiju un saslimšanām, kas ar to diagnosticējamas un ārstējamas var uzdot, sūtot tos uz e-pasta adresi histeroskopija@jvklinika.lv
