Close

September 16, 2019

Dzemdes noslīdējums un tā ārstēšanas iespējas “JV klīnikā”

Sinonīmi: Iegurņa orgānu prolapss jeb dzemdes vai maksts izkrišana.

Mūsdienās ginekologa darba kārtībā arvien lielāka nozīme tiek pievērsta rūpēm par sievietes dzīves kvalitāti un seksuālās funkcijas saglabāšanu. Nelielas problēmas var risināt ar injekcijām vai lāzerprocedūrām, tomēr joprojām nozīmīgu lomu apjomīgāku saslimšanu ārstēšanā ieņem mazinvazīva ķirurģija – laparoskopija. Viena no šādām problēmām ir dzemdes noslīdējums jeb iegurņa orgānu prolapss, kā risināšanā pieejamas kvalitatīvas ārstēšanas metodes ar labiem rezultātiem.

Kas ir iegurņa orgānu prolapss un cik bieži tas sastopams?

Iegurņa pamatni veido dažādu muskuļu un saišu kopums, kas blakus esošos orgānus notur to pareizā pozīcijā (Attēls Nr.1). Bieži šī pamatne tiek salīdzināta ar batuta virsmu, kas gravitācijas spēka, spiediena palielināšanās vēderā un citu faktoru ietekmē var zaudēt savu elastību un kļūt vaļīga. Ja šie muskuļi un saites “atbrīvojas” par daudz, notiek orgānu noslīdēšana pa ceļu ar mazāko pretestību – maksti.

Tas, cik bieži šāda saslimšana ir sastopama, nav precīzi zināms. Atsevišķos pētījumos sievietēm pēc dzemdes izņemšanas, maksts izkrišana aprakstīta pat līdz 40% gadījumu. Uzskata, ka aptuveni viena no desmit sievietēm dzīves laikā saņem ķirurģisku ārstēšanu kāda iegurņa orgāna noslīdējuma dēļ.

Kādi var būt prolapsa veidi?

Atkarībā no prolapsa veida jeb no tā, kurš orgāns noslīd, tiem doti dažādi nosaukumi. Gadījumos ja caur maksti izspīlējas urīnpūslis, to sauc par cistocēli (Attēls Nr.2). Ja izkrīt taisnā zarna – rektocēle (Attēls Nr.3). Dzemdes prolapss nozīmē, ka izkrīt dzemdes ķermenis un kakliņš (Attēls Nr.4). Gadījumos, ja iepriekš veikta dzemdes izņemšanas operācija, var izkrist maksts vai arī dzemdes kakliņš, ja tas saglabāts (Attēls Nr.6). Ļoti bieži dažādi noslīdējuma veidi kombinējas, piemēram, kopā izslīd gan urīnpūslis, gan dzemde.

To, cik izteikts ir prolapss, apzīmē pakāpēs. I un II pakāpe ir gadījumos, ja noslīdējums vēl ir maksts robežās. Arī šādos gadījumos var parādīties izkrišanai raksturīgie simptomi. III un IV pakāpes noslīdējuma gadījumā, maksts siena izvelvējas ārvidē, piemēram, stipra klepus vai vēdera sasprindzinājuma laikā.

Kas veicina prolapsa rašanos?

Iegurņa orgānu prolapss biežāk sastopams sievietēm menopauzē, kā arī iedzimtu saistaudu saslimšanu gadījumā, kam raksturīgs saišu vājums. Tāpat pie riska faktoriem pieder grūtniecība un dzemdības. Īpaši prolapsa risku var palielināt liela augļa dzemdības, kā arī instrumentāla palīdzība dzemdībās (vakuumekstrakcija vai stangu dzemdības), kas var noritēt ar iegurņa pamatnes bojājumu. Tomēr jāatgādina, ka arī nedzemdējušām sievietēm ir iespējams iegurņa orgānu noslīdējums.

Lielāka uzmanība būtu jāpievērš riska faktoriem, ko sieviete pati spēj ietekmēt jeb tā sauktajiem modificējamajiem riska faktoriem. Pie tiem pieder smēķēšana, aptaukošanās, izteikta novājēšana, kā arī bieži aizcietējumi. Svarīga ir sabalansēta diēta – uzturā jāiekļauj daudz šķiedrvielu un jāuzņem pietiekams daudzums šķidruma. Noslīdējums biežāk sastopams sievietēm, kas nodarbojas ar smagatlētiku, kā arī gadījumos, kad regulāri tiek lietoti steroīdie pretiekaisuma līdzekļi. Tāpat prolapsa rašanos var veicināt hroniska plaušu saslimšana ar biežu klepu, tāpēc ir svarīga šādu saslimšanu adekvāta ārstēšana. Risks ir palielināts sievietēm pēc laparoskopiskas vai abdominālas histerektomijas (dzemdes izņemšanas) ar vai bez dzemdes kakliņa. Šādos gadījumos svarīga ir pareiza maksts kupola vai kakliņa sašūšana, lai noslīdējuma risku mazinātu.

Kādi ir iegurņa orgānu prolapsa simptomi?

Simptomi iegurņa orgānu prolapsa gadījumā ir galvenais, kas nosaka kāda ārstēšanas metode nepieciešama. Tā var būt spiediena sajūta mazajā iegurnī, reizēm pat sāpes, bieži paciente sajūt vai satausta veidojumu, kas izspiežas no maksts, uz kura ilgstošā periodā var izveidoties nobrāzumi. Ja klepojot vai smejoties ir urīna noplūde, pēkšņa vajadzība urinēt vai arī, lai izčurātos, Jums veidojums ir jāiespiež atpakaļ makstī, pie vainas var būt noslīdējums. Pie zarnas izspiešanās var parādīties vēdera izejas traucējumi. Parasti, jo lielāks noslīdējums, jo izteiktākas sūdzības, kā arī tās mēdz pastiprināties laika gaitā. Dodoties pie ārsta, ir svarīgi precīzi aprakstīt esošās sūdzības, lai speciālists Jums varētu piedāvāt piemērotāko ārstēšanas metodi.

Vai prolapsa rašanos iespējams aizkavēt?

Lai mazinātu nelielu prolapsu vai samazinātu tā risku, muskuļus, kas nodrošina orgānu atrašanos pareizajā vietā, iespējams uztrenēt, veicot Kēgela vingrinājumus.

To pamatā ir atkārtota muskuļu sasprindzināšana un atslābināšana. Lai saprastu, kuri muskuļi jāsasprindzina, iztēlojieties, ka sēžat uz bumbiņas un, sasprindzinot muskuļus, mēģiniet to pacelt no krēsla. Šos uzdevumus var veikt jebkurā pozīcijā – sēdus, stāvus vai guļus. Treniņa mērķis ir noturēt muskuļu sasprindzinājumu aptuveni 10 sekundes un atkārtot to 8-10 reizes vienā piegājienā. Treniņi būtu jāveic 3 reizes dienā, ne mazāk kā 4 reizes nedēļā. Šādu režīmu ievērojiet vismaz 16 nedēļas. Lai efekts saglabātos, uzdevums jāveic ilglaicīgi, kā jebkurš muskuļu treniņš. Ar laiku variet mēģināt veikt spēcīgāku un ilgāku muskuļu sasprindzinājuma noturēšanu. Ja neesiet pārliecināta, kā šos vingrinājumus pareizi veikt, iespējams vērsties pie fizioterapeita.

Kādi izmeklējumi jāveic prolapsa diagnosticēšanai?

Noslīdējuma veidu un pakāpi ārsts izvērtē ginekoloģiskās vizītes laikā, veicot apskati ginekoloģiskajā krēslā, kā arī īpaši ņemot vērā Jūsu sūdzības, ar ko nereti pilnībā pietiek, lai plānotu ārstēšanu. Izmeklējuma laikā ārsts Jums var likt sasprindzināt vēderu un paklepot, lai izvērtētu noslīdējuma apjomu un izlemtu kādu ārstēšanas metodi piedāvāt. Atkarībā no pacientes vecuma un sūdzībām, var tikt veikta onkocitoloģiskā izmeklēšana, ultrasonogrāfija un paņemta aspirātbiopsija no dzemdes dobuma. Ja sūdzības ir saistītas ar vēderizejas traucējumiem, tad iespējams ārsts nozīmēs defekogrāfiju, lai izvērtētu zarnas stāvokli un izslēgtu iespējamu proktoloģisku saslimšanu.

Kā ārstēt iegurņa orgānu prolapsu?

Prolapsa ārstēšanā pieejamas neķirurģiskas un ķirurģiskas metodes. Jebkuras ārstēšanas metodes galvenais mērķis ir mazināt Jūsu sūdzības un uzlabot dzīves kvalitāti, saglabājot apkārtējo orgānu normālu funkciju. Ja esat seksuāli aktīva, svarīgi ir atjaunot vai saglabāt Jūsu seksuālo funkciju, to nepasliktinot.  Atkarībā no Jūsu sūdzībām un prolapsa pakāpes, ārsts izvērtēs un piedāvās piemērotāko ārstēšanas metodi.

Svarīgi atcerēties, ka neviena ārstēšanas metode negarantē 100% pozitīvus rezultātus un iespējams atkārtots noslīdējums, tomēr ir metodes, kas sevi pierādījušas, kā labākas par citām.

Neķirurģiskas metodes.

Neķirurģiska ārstēšana pacientam tiek piedāvāta kā pirmā izvēle. Pie vieglākas pakāpes noslīdējumiem iespējams veikt Kēgela vingrinājumus, tomēr jāsaprot, ka šis ir laikietilpīgs process, ar kuru vēlamo rezultātu iespējams sasniegt ne ātrāk kā pēc pāris mēnešiem. Kā nākamo, ārsts var piedāvāt – pesārija –  apaļas formas silikona ierīces ievietošanu makstī. Atkarībā no sūdzībām, tiek piemeklēts vēlamā izmēra un formas pesārijs, ko saspiestā veidā ievieto makstī, kur tas ieņem vajadzīgo pozīciju un notur orgānu (dzemdi vai urīnpūsli) pareizajā vietā. Pesārijs labāk palīdz pie priekšējās sienas un dzemdes noslīdējuma, bet mazāk pie rektocēles. Pesāriju ir svarīgi regulāri kopt un mazgāt, kā arī nepieciešamas atkārtotas ārsta vizītes, lai novērtētu maksts sienu veselumu un pārbaudītu, vai nav izveidojušies izgulējumi.

Ķirurģiska ārstēšana.

Atkarībā no prolapsa veida, Jūsu vecuma un vēlmēm, operatīvās pieejas var būt atšķirīgas. Mūsdienās pamatā tās ir divas – laparoskopiska un vagināla. “JV klīnikā” tiek piedāvātas abas.

Laparoskopiska sakrokolpopeksija.

Laparoskopiska sakrokolpopeksija vai trahello-promonto fiksācija ir zelta standarts mazā iegurņa orgānu prolapsa ārstēšanā. Šī metode tiek plaši pielietota visā Eiropā un ASV. Dr. Juris Vītols to veic jau vairāk nekā 15 gadu. Laika gaitā laparoskopiska noslīdējuma koriģēšana ir pilnveidota un šobrīd “JV klīnikas” ārsti to veic pēc Francijas kolēģu parauga, kas, salīdzinot ar citām metodēm, nodrošina labākus ārstēšanas rezultātus. Veicot laparoskopisku korekciju, pietiek ar četriem maziem griezieniņiem. Palīgs labu rezultātu sasniegšanā ir pielāgots tīkliņš, kas ir smalkākas uzbūves un paredzēts tieši iegurņa noslīdējumu ārstēšanai. Tomēr galvenais apstāklis laba rezultāta sasniegšanā ir operējošā ginekologa pieredze, viņa anatomijas zināšanas, kā arī laparoskopiskas šūšanas prasmes. Laparoskopijas galvenās priekšrocības ir anatomisko struktūru labāka vizualizācija, mazākas pēcoperācijas sāpes pacientam, ātrāka atveseļošanās pēc operācijas un mazāks komplikāciju risks.

Šīs operācijas laikā pie maksts priekšējās un/vai mugurējās sienas fiksē tīkliņu, kura otru galu nostiprina tā, lai nodrošinātu pareizu un dabīgu maksts iestiepuma virzienu. Šādi tīkliņš izveido jaunu un izturīgu slāni, kas nostiprina maksts sienas un orgānus notur to pareizā pozīcijā. Bieži šādas operācijas laikā papildus vēlams veikt dzemdes izņemšanu, kas būtski uzlabo ārstēšanas rezultātus. Ja paciente nākotnē plāno grūtniecību, dzemdi iespējams saglabāt. Šādā gadījumā dzemdības jāatrisina ar plānveida ķeizargrieziena operāciju.

Laparoskopiska sakrokolpopeksija noteikti rekomendējama gados jaunākām, seksuāli aktīvām sievietēm, tomēr vecums nekādā gadījumā nav šķērslis. Anglijā veiktā pētījumā vecākajai kundzei, kurai veikta šī operācija, bija 97 gadi.

Galvenā šīs metodes priekšrocība, salīdzinot ar citām tīkliņu operācijām, ir tā, ka ar vienu pieeju iespējams veikt visu vājo vietu korekciju, – gan priekšējās, gan mugurējās maksts sienas noklāšanu ar tīkliņu, neatverot maksti. Ir līdzīgas operācijas, kas tīkliņu stiprina tikai pie dzemdes kakla vai maksts kupola. Šajos gadījumos, ja pacientei ir cistocēle vai rektocēle, papildus jāveic vagināla maksts priekšējās vai mugurējās sienas korekcija, kas nav rekomendējama seksuāli aktīvām sievietēm. Laparoskopiskas sakrokolpopeksijas efektivitāte novērojama vairāk kā 90% gadījumu, un kas svarīgi – tās efekts, salīdzinājumā ar citām metodēm, ir visnoturīgākais.

Vagināla korekcija.

Šī joprojām ir plaši izmantota pieeja iegurņa orgānu prolapsa ārstēšanā. Šādi var ārstēt gan cistocēli, gan rektocēli, kā arī to bieži izmanto pie totālas dzemdes izkrišanas, kad tiek veikta dzemdes vagināla izņemšana un maksts sienu sašūšana. Vaginālā ķirurģijā arī iespējams izmantot tīkliņus, tomēr to ievietošanu no maksts puses mēs neatbalstām augsta iekaisumu riska dēļ. Tāpat šie tīkliņi tiek fiksēti akli, vadoties tikai pēc taustes, atšķirībā no laparoskopijas, kur viena no galvenajām metodes priekšrocībām ir vizualizācija.

Taču vagināla pieeja noteikti ir galvenais ķirurģiskās ārstēšanas veids sievietēm, kuras nedzīvo dzimumdzīvi un kurām ir kontraindikācijas laparoskopiskai ārstēšanai.

Novērsiet riska faktorus, veiciet vingrojumus, konsultējieties.

Iegurņa orgānu prolapss ir bieži sastopama problēma, kas var ne tikai izteikti samazināt dzīves kvalitāti, bet arī radīt funkcionālus orgānu traucējumus, ja noslīdējums laicīgi netiek koriģēts.

Lai noslīdējuma risku mazinātu, jebkura vecuma sievietei rekomendējam laikus novērst iespējamos riska faktorus, kā arī jau agrīni veikt Kēgela vingrinājumus, lai stiprinātu iegurņa pamatni. Diemžēl iegurņa orgānu nolsīdējumu nav iespējams paredzēt. Reizēm pat pēc vienām pilnīgi normālām un netraumatiskām dzemdībām var parādīties dzemdes pilnīga izkrišana. Svarīgi atcerēties, ka tā nav normāla situācija un šādos gadījumos nepieciešama operējoša ginekologa konsultācija. Labā ziņa ir tāda, ka šādai problēmai ir risinājums arī sievietēm, kas  vēlas saglabāt iespēju iznēsāt bērniņu. Mēs uzskatām, ka laparoskopiska sakrokolpopeksija ir visefektīvākā, tomēr katras sievietes sūdzības un vajadzības ir vērtējamas individuāli. Iespējams, ka pietiks tikai ar pesāriju vai ar vienkāršu maksts priekšējās sienas koriģējošu operāciju, lai Jūs varētu dzīvot pilnvērtīgu un kvalitatīvu dzīvi.

Ginekoloģijas un ķirurģijas klīnikas – “JV klīnika” pamatā ir Dr. Jura Vītola darba pieredzē uzkrātās zināšanas, kā arī lieliski organizētais komandas darbs, kas ir pilnvērtīgas pacientu aprūpes būtiska sastāvdaļa. Kopš brīža, kad Dr. Juris Vītols 1994.gadā veica pirmo ginekoloģiski laparoskopisko operāciju, viņš ir veicis vairāk nekā 10000 endoskopisku manipulāciju. Jau 1995.gadā Dr.Juris Vītols pirmais Latvijā veica laparoskopisku histerektomiju. Tāpat Dr.Juris Vītols ir pionieris laparoskopiskā endometriozes ārstēšanā. Pateicoties lieliskajai sadarbībai ar ķirurgu Dr. Kasparu Snipi, “JV klīnika” var lepoties ar lielāko pieredzi Lavijā laparoskopiskā dziļās endometriozes ārstēšanā, arī gadījumos kad nepieciešama zarnas daļas rezekcija.

Jau 5 gadus klīnikas darbā iesaistījies Dr. Jura Vītola dēls – Jurģis Vītols. Arī viņš specializējas ginekoloģiskā ķirurģijā – it īpaši laparoskopijā un histeroskopijā, kur papildus zināšanas smēlies stažējoties Francijā, kā arī regulāri apmeklējot ginekoloģiskās endoskopijas kongresus un seminārus Eiropā.

“JV klīnikā” piedāvāto laparoskopiski ginekoloģisko operāciju klāsts ir plašākais Latvijā. Mēs piedāvājam endometriozes ķirurģisku ārstēšanu – arī gadījumos, kad nepieciešama plašu dziļo perēkļu izgriešana, kuri bieži var būt stipru sāpju iemesls. Tāpat pie mums iespējama laparoskopiska dzemdes noslīdējuma koriģēšana, dažādu izmēru miomas mezglu izņemšana, saglabājot dzemdi, olnīcu cistu izlobīšana, olvadu caurlaidības atjaunošana, saaugumu pārdalīšana, urīna nesaturēšanas koriģēšana, maksts izveide sievietēm ar iedzimtu maksts neesamību, ķeizargrieziena rētas nepietiekamības jeb nišas koriģēšana, kā arī citas sarežģītas laparoskopiskās operācijas. Tāpat pieejama arī pēcdzemdību starpenes traumu ķirurģiska ārstēšana.